+371 25006000

24 stundu avārijas dienests: +371 25189933

Skaidrojot rēķinu un to, kādas proporcijas saņem, piemēram, Berga Nami, tad apsaimniekotājs iegūst no kopējās summas mazāko daļu. Tā ir aptuveni 1/10 daļa no kopsummas. Pārējās daļas tiek sadalītas rēķinā jau pakalpojuma piegādātājiem atbilsoši to iesniegtajiem rēķiniem. Piemēram, apkure, elektrība, ūdens, kanalīzācija, domofonu apkalpošana un uzturēšana, lifti un cita veida pakalpojumi.

Ieteicams ir ēku renovēt kompleksi, jeb siltināt to. Tipiski tas nozīmē, ka tiek siltināts jumts jeb bēniņi, tiek siltināta fasāde, tiek siltināts cohols, tiek siltināts pagraba pārsegums. Pēc tam tiek mainītias visas ēkas inženierkomunikācijas, kā piemēram, apkures sitēmas, karstas, aukstais ūdens u.t.t., kas tad arī uzlabo šo ēkas kopējo energoefektivitāti. 

1 – Kopīpašums
2 – Rēķini
3 – Karstā ūdens cirkulācija
4 – Maksājumi par ūdens cirkulāciju
5 – Ūdens zudumi
6 – Deklarēto personu izmaiņas
7 – Atkritumi
8 – Lielgabarīta atkritumi
9 – Strīdu gadījumi
10 – Terases tīrīšana
11 – Autostāvvietas
12 – Klientu portāls
13 – Koplietošanas elektrība
14 – Namu apsaimniekotāja maiņas process
15 – Mājas parāds
16 – Individuāli remonta darbi
17 – Remonta darbu finansējums
18 – Pārvaldnieks nepilda darba pienākumus
19 – Kopsapulces
20 – Pilnvara
21 – Jauns īpašnieks dzīvoklim
22 – Ilgstoši novietots auto stāvvietā
23 – Parāds dzīvoklim
24 – Mantojums
25 – Vienādām mājām atšķiras komunālie rēķini
26 – Rēķinu komunālo maksājumu metodika
27 – Piekļūšana pie stāvvada
28 – Pelējums
29 – Energoefektivitāte

Dzīvojamā māja sastāv no atsevišķiem īpašumiem un kopīpašuma. Kopīpašums, kā piemērs, ir kāpņu telpas, jumts, bēniņi, pagrabs, nesošās konstrukcijas jeb ārsienas, kopējās inženierkomunikācijas u.t.t.

Atsevišķi īpašumi ir dzīvokļi, dzīvoklī esošās nenesošās sienas, visas inženierkomunikācijas, kas ir aukstā un karstā ūdens līdz pieslēgumam stāvvadam utml.

Visbiežāk un praktiski vienmēr tas ir saistīts ar ēku tehnisko stāvokli. Ja ir identiskas ēkas un vienā kopība rūpējas par ēkas tehnisko stāvokli. Veic remontus un nepieļauj, ka veidojas ilgstošas problēmas, siltina apkures sistēmas guļvadus un stāvvadus. Maina karstā ūdens stāvvadus, kad nepieciešams, dzīvo, varbūt, nedaudz vēsākā dzīvoklī ziemas periodā, ir pareizi ieregulēts siltuma mezgls.

Un pretēji otrai ēkai aizvien ir vecās izejdurvis un koka logi, kopumā ēka nav energoefektīva un kopība arī nerūpējas, lai tāda tā būtu, tad arī veidojas šī starpība starp ēkā, kāpēc vienai rēķins ir zems un otrai augsts.

Ja stāvvadi atrodas aiz dzīvokļa sienas un pārvaldniekam ir nepieciešams tam piekļūt, tad atbilstoši likumam un Berga Nami gadījumā arī atbilstoši līgumam, piekļuvi pie stāvvadien ir jānodrošina dzīvokļa īpašniekam. Tas nozīmē, ka dzīvokļa īpašniekiam ir pienākums atvērt savu sienu jebkurā situācijā, netkarīgi kāds ir sienas apdares materiāls, vai arī, ja tur priekšā stāvs mehāniski piestiprināts skapis, lai pārvaldnieks var piekļūt pie stāvvada.

Attiecīgi, kad pārvaldnieks ir pabeidzis darbus, dzīvokļa īpašnieks pats, par saviem līdzekļiem šo piekļuvi aizdara. Protams, nepieciešamības gadījumā ir iespēja arī konsultēties ar Berga Nami ēkas pārvaldnieku, vai ir iespēja iedot kādu padomu risinājumam, bet pēc likuma, šāda procedura ir jāveic, ja tā ir nepieciešama.

Ja ir izveidojusies situācija, ka mājai nav pietiekams finansējums remonta darbiem, tad risinājumi, mūsuprāt, ir vairāki. 

Kā viena no iespējām ir mājai lemt veikt mērķa maksājumu. Piemēram, sešu mēnešu periodā ēkas iedzīvotāji uzkrāj nepieciešamos līdzekļus, lai segtu plānotās darbu izmaksas, kur tās tiek proporcionāli sadalītas starp dzīvokļu īpašniekiem un atbilstoši sadalījumam, pēc saskaņošanas ar kopību, tiek izstādītas ar konkrētu summu pie papildus pozīciju rēķinā. 

Otrs risinājums būtu mājai ņemt aizņēmumu, kuru piedāvā valsts atbalsta programmas, piemēram, ALTUM. Viena no programām ir daudzīvokļu ēku remonti. Šajā gadījuma tas nav bezprocenta aizdevums, bet ēkai, pie šādas situācijas, nav jāuzkrāj pašiem fianses konkrētā laika periodā un ir iespēja uzsākt remonta darbības uzreiz kā tiek saņemts nepieciešamais fiansiālais apjoms. 

Tāpat ir arī dažādu veidu pašvaldību atbalsta programmas, kurām piesakoties, mājai ir iespēja iegūt līdzfinansējumu darbu veikšanai. Jebkurā gadījumā, ja ēka ir noslēgusi līgumu ar Berga Nami, tad no Berga Nami puses projekti, kas saistīti ar finašu plānošanas vai projektu izstrādi līdzfinansējuma vai aizdevuma nepieciešamībai, tiek nodrošināti. Kā arī Berga Nami klientiem ir iespēja vērsties pēc konsultatīva padoma un kopīgi šos projektus ar pārvaldnieku īstenot.

Berga Nami veido obligātās sapulces, kā minimums, reizi gadā visās ēkās, kuras apsaimniekojam. Tas ir tas laiks, kad nāk sapulcēties visi mājas iedzīvotāji, lai kopā ar pārvaldnieku atskatītos uz padarīoto darbu apjomu aizvadītajā gadā.

Izrunāt plānotos darbus, kas plānoti nākamajam gadam. Noskaidrotu atbildes uz visiem aktuālajiem un neuzdotajiem jautājumiem, kuri kopībai sakrājušies. Pieņemt nepieciešamus lēmumus, kā piemēram, mainīt uzkrājuma fonda apjomu, vai lemt par kādiem specifiskiem darbiem, kuri jāveic u.t.t.