Periodā kamēr īpašnieks ir miris un nav uzradies jaunais īpašnieks, kas ir mantojis šo īpašumu, šie maksājumi, visbiežāk, uzkrājas kā parāds. Apsaimniekotājs nesaņem savu daļu, ne arī pakalpojumu piegādātāji, kas ir ūdens, siltums, atkritumi u.t.t.
Category: Komunālie maksājumi
Šī informācija ir mājas lietas sastāvdaļa. Jebkurš dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie mājas pārvaldnieka ar lūgumu, ka tas vēlas iepazīties ar mājas parādniekiem. Pārvaldniekam, atbilstoši likumam, šī informācija ir jāsniedz.
Bergas Nami gadījumā šo informāciju mēs nesūtām e-pasta formā vai telefoniski. Mēs piedāvāsim klientam atbraukt uz Berga Nami ofisu un klātienē šo informāciju sniegsim, kurš īpašnieks un par kādiem pakalpoumiem ir pārdā.
Berga Nami gadījumā ir, ēkas pārņemšas brīdī, tiek saskaņota un apstiprināta komunālo aprēķinu metodika ar kopības parstāvjiem pēc kādiem principiem Berga Nami ēkai sagatavo rēķinus. Šīs metodikas ir pieejamas iedzīvotājiem klientu portālā mājas lietas sadaļā, lai precīzi saprastu kā tiek aprēķinātas visas pozīcijas, kuras pirms pirmā rēķina izsniegšanas ir saskaņotas ar ēkas kopības pārstāvjiem.
Koplietošanas elektrība ir pozīcija rēķinā, kura veidojas no ēkas elektrības patērētājiem, kas atrodas kopīpašumā. Tātad, tas, kā piemēram, ir kāpņu telpas apgaismojums, lifti, siltummezgla darbība, sūkņu darbība, kura nodrošinā ēkā apkuri un karsto, auksto ūdens padevi.
Tik pat labi, tā var būt arī ūdens mīkstināšanas stacija, ja tāda ir uzstādīta. Tātad, visas iekārtas, kuras atrodas kopīpašumā.
Pakalpojumu piegādātājs, Rīgas gadījumā tas ir “Rīgas ūdens”, uzskaita ēkām patēriņu pēc ēkas lielā ievadskaitītāja, kurš parasti atrodas pagrabā. Savukārt katrā dzīvoklī ir mazie ūdenskaitītāji un ūdens zudumi veidojās kā starpība starp lielo ievadskaitītāju un mazo ūdens skaitītāju summu.
Iemesli kāpēc šie zudumi veidojās ir gana daudz, bet visbiežāk izplatītākie scenāriji ir saistīti ar to, ka iedzīvotāji paši nenodod pareizi un savlaicīgi šos rādījumus, vai arī šie ūdens skaitītāji nav verificēti, līdz ar to, veidojās nobīdes precizitātē un tākā, ēkai piegādātais ūdens, kuru uzskaita lielais ūdens ievadskaitītājs ir kopīpašumam piegādāts, tas nozīmē, ka kopīpašniekiem ir jānomaksā arī starpība, kura izveidojusies iepriekš minēto piemēru dēļ.
Labā ziņā ir tāda, ka, vismaz Berga Nami praksē, pieredze rāda, ka, piemēram, vienā mēnesī ir jāpiemaksā šī starpība, savukārt nākošajā tiek piemērota atlaide pie rēķina, ja viss ir korekti un laikā iesniegti rādītāji. Pēc fakta, ir kompensācijas mehānisms.
Pirmkārt, vienīgais maksājums tiek regulāri piestādīts tikai par nešķirotajiem atkritumiem un šis maksas apmērs ir atkarīgs no tā, cik ēkai ir deliģēti konteineri un, cik bieži tie tiek izvesti. Gala rezultātā, atkritumu savācējs un izvedējs, izmanotojot formulu, aprēķina gala izcenojumu saviem pakalpojumiem un piestāda to.
Mazināt izmaksas var ievērojot šķirošanas principu. Tātad, par jebkuru konteineru, kas paredzēts šķirojamajiem atkritumiem, iedzīvotājiem nav jāmaksā. Jo vairāk iedzīvotāji šķiros atkritumus, jo mazāks būs maksājums par atkritumu savācēju pakalpojumiem, samazinot nešķiroto atkritumu izvešanas periodiskumu.
Karstā ūdens cirkulācija tiešā veidā nozīmē to, ka ēka tiek nodrošināta ar karsto ūdeni, kurš cirkulē ēkā 24 stundas diennaktī. Vienkāršākiem vārdiem izsakoties, iedzīvotājs, jebkurā diennakts laikā, pārnākot mājās savā dzīvoklī, atgriežot karstā ūdens krānu, praktiski uzreiz varēs lietot karsto ūdeni. Ja šāda cirkulācija ēkā nebūtu nodrošināta, tad iedzīvotājam būtu jāsagaida kamēr karstais ūdens no pagraba pienāk līdz konkrētajam stāvam, kurā atrodas iedzīvotājs.
Par cirkulāciju jāmaksā ir visiem ēkas dzīvokļu īpašniekiem, neatkarīgi no tā vai tiek, vai netiek lietots karstais ūdens. Tajā skaitā arī, ja lieto vai nelieto dvieļu žāvētāju, ja tāds ir uzstādīts. To nosaka normatīvie akti.
Karstā ūdens cirkulācija parasti tiek noteikta 10% apmērā no viena siltumenerģijas pakalpojuma sniedzēja, jeb piegādātāja, magavatstundas tarifa. Tātad, ja šī megavatstunda izmaksā 100 Eur, tātad proporcionāli, par karstā ūdens cirkulāciju ēkā būs jāmaksā 10 EUR.
Skaidrojot rēķinu un to, kādas proporcijas saņem, piemēram, Berga Nami, tad apsaimniekotājs iegūst no kopējās summas mazāko daļu. Tā ir aptuveni 1/10 daļa no kopsummas. Pārējās daļas tiek sadalītas rēķinā jau pakalpojuma piegādātājiem atbilsoši to iesniegtajiem rēķiniem. Piemēram, apkure, elektrība, ūdens, kanalīzācija, domofonu apkalpošana un uzturēšana, lifti un cita veida pakalpojumi.
1 – Kopīpašums
2 – Rēķini
3 – Karstā ūdens cirkulācija
4 – Maksājumi par ūdens cirkulāciju
5 – Ūdens zudumi
6 – Deklarēto personu izmaiņas
7 – Atkritumi
8 – Lielgabarīta atkritumi
9 – Strīdu gadījumi
10 – Terases tīrīšana
11 – Autostāvvietas
12 – Klientu portāls
13 – Koplietošanas elektrība
14 – Namu apsaimniekotāja maiņas process
15 – Mājas parāds
16 – Individuāli remonta darbi
17 – Remonta darbu finansējums
18 – Pārvaldnieks nepilda darba pienākumus
19 – Kopsapulces
20 – Pilnvara
21 – Jauns īpašnieks dzīvoklim
22 – Ilgstoši novietots auto stāvvietā
23 – Parāds dzīvoklim
24 – Mantojums
25 – Vienādām mājām atšķiras komunālie rēķini
26 – Rēķinu komunālo maksājumu metodika
27 – Piekļūšana pie stāvvada
28 – Pelējums
29 – Energoefektivitāte