Vārds “sadzīves konteineris” jau pēc būtības paskaidro to, ka tie ir sadzīvē radītie atkritumi. Tātad, tas nav, piemēram, ne televīzors, ne dīvāns, ne leduskapis, ne gulta, kas savukārt ir tieši šie lielgabarīta atkritumi. Šāda tipa atkritumus, kas ir lielgabarīti, nevar un nedrīkst novietot pie sadzīves atkritumu punktiem. Tie tiek apsaimniekoti atsevišķi. Iedzīvotājiem, kuri vēlas atbrīvoties no lielgabarīta atkritumiem jārīkojas saskaņā ar likumu un tas paredz to, ka ir iespēja vienpersoniski atrast laukumus, kuros pieņem oficiāli lielgabarīta atkritumus un šos punktus tas uzrunā individuāli, vienojoties, kad un kā tie tiek nogādāti, vai arī tiek veikts pieteikums esošajam pārvaldniekam, ziņojot, ka nepieciešams ir ivest lielgabarīta atkritumus un atiecīgi pārvaldnieks tālāk jau šim iedzīvotājam palīdz ar šo atkritumu izvešanu par konkrētu vienošanos. Visbiežāk tiek pieteikts atkritumu izvedējam iesniegums, ka konkrētā datumā būs nepieciešama lielgabarītu atkritumu izvešana.
Category: Mājas pārvaldība
Šādas darbības, mūsuprāt, nav ieteicamas, jo jebkuras kopīpašuma remonta darbības dokumentācijas jāatrodas pie pārvaldnieka, lai varētu sekot līdzi kopējam, šajā gadījumā, ēkas kopīpašuma tehniskajam stāvoklim, ja pārvaldnieks ir šīs mājas lietas glabātājs.
Izņēmums var tikt pieļauts, kā piemēram, kāpņu telpas krāsošanas darbi, kad konkrēta kāpņu telpa pieņem lēmumu, izmantojot paši savus līdzekļus, ārpus uzkrājuma fondiem u.tml. atjaunot un nokrāsot sienas. Citādi, mēs iesakām visus darbus tomēr skaņot un virzīt caur ēkas deliģēto pārvaldnieku, jo tieši pārvaldnieks ir tā persona, kura spēs kopībai ieteikt, kā vispareizāk šos darbus veikt. Šī persona arī būs tā, kura būs spējīga kontrolēt darbu procesus, vai tie veikti atbilstoši kvalitātes prasībām. Savukārt, ja, atgriežoties pie tā, ja konkrētā kāpņu telpa lēmusi veikt darbus tikai savā kāpņu telpas kopīpašumā, tad par darba procesies izmaksas var tikt proporcionāli dalītas tikai uz konkrētās kāpņu telpas dzīvokļu īpašniekiem.
Šī informācija ir mājas lietas sastāvdaļa. Jebkurš dzīvokļa īpašnieks var vērsties pie mājas pārvaldnieka ar lūgumu, ka tas vēlas iepazīties ar mājas parādniekiem. Pārvaldniekam, atbilstoši likumam, šī informācija ir jāsniedz.
Bergas Nami gadījumā šo informāciju mēs nesūtām e-pasta formā vai telefoniski. Mēs piedāvāsim klientam atbraukt uz Berga Nami ofisu un klātienē šo informāciju sniegsim, kurš īpašnieks un par kādiem pakalpoumiem ir pārdā.
1 – Kopīpašums
2 – Rēķini
3 – Karstā ūdens cirkulācija
4 – Maksājumi par ūdens cirkulāciju
5 – Ūdens zudumi
6 – Deklarēto personu izmaiņas
7 – Atkritumi
8 – Lielgabarīta atkritumi
9 – Strīdu gadījumi
10 – Terases tīrīšana
11 – Autostāvvietas
12 – Klientu portāls
13 – Koplietošanas elektrība
14 – Namu apsaimniekotāja maiņas process
15 – Mājas parāds
16 – Individuāli remonta darbi
17 – Remonta darbu finansējums
18 – Pārvaldnieks nepilda darba pienākumus
19 – Kopsapulces
20 – Pilnvara
21 – Jauns īpašnieks dzīvoklim
22 – Ilgstoši novietots auto stāvvietā
23 – Parāds dzīvoklim
24 – Mantojums
25 – Vienādām mājām atšķiras komunālie rēķini
26 – Rēķinu komunālo maksājumu metodika
27 – Piekļūšana pie stāvvada
28 – Pelējums
29 – Energoefektivitāte
Dzīvojamā māja sastāv no atsevišķiem īpašumiem un kopīpašuma. Kopīpašums, kā piemērs, ir kāpņu telpas, jumts, bēniņi, pagrabs, nesošās konstrukcijas jeb ārsienas, kopējās inženierkomunikācijas u.t.t.
Atsevišķi īpašumi ir dzīvokļi, dzīvoklī esošās nenesošās sienas, visas inženierkomunikācijas, kas ir aukstā un karstā ūdens līdz pieslēgumam stāvvadam utml.
Berga Nami veido obligātās sapulces, kā minimums, reizi gadā visās ēkās, kuras apsaimniekojam. Tas ir tas laiks, kad nāk sapulcēties visi mājas iedzīvotāji, lai kopā ar pārvaldnieku atskatītos uz padarīoto darbu apjomu aizvadītajā gadā.
Izrunāt plānotos darbus, kas plānoti nākamajam gadam. Noskaidrotu atbildes uz visiem aktuālajiem un neuzdotajiem jautājumiem, kuri kopībai sakrājušies. Pieņemt nepieciešamus lēmumus, kā piemēram, mainīt uzkrājuma fonda apjomu, vai lemt par kādiem specifiskiem darbiem, kuri jāveic u.t.t.